Tas bija neaizmirstami. FKV «Akadēmijas» komanda Igora Kičigina vadībā viesojās Londonā, vienā no pašām lielākajām futbola pilsētām uz planētas. Trīs interesantas un pamācošas spēles ar vietējām komandām no dažādām Akadēmijām, ļoti vajadzīgā pieredze un svarīgas zināšanas. Viss tas dzeltenzilajiem futbolistiem bija, un ne tikai tas! Mēs vēl arī atnesām veiksmi klubam «Crystal Palace», kurš dramatiskā cīņā izrāva uzvaru pār «Stoke City» Anglijas čempionāta mača pēdējās sekundēs. Kas to zin, nebūtu mūsu komandas pārpildītajās «Selhurst Park» tribīnēs, vai iegūtu trīs punktus metra Roja Hodžsona komanda... 😉
Futbola dzimtene. Londona. Sāc pārskaitīt Anglijas galvaspilsētas klubus, jau izjūti futbola trīsas. Pat ja esi vienaldzīgs pret labāko spēli pasaulē un vairāk nez kāpēc mīli hokeju vai kriketu. Lielas futbola tradīcijas.
Tomēr lieli klubi tādēļ arī kļūst par lieliem, ka velta milzīgu nozīmi Akadēmijām, jauno futbolistu progresam un augšanai. Visi mēs nākam no bērnības, un futbolisti, vai zināt, arī. Pat Deivids Bekhems vai Pols Skoulzs kādreiz bija mazi un sāka savu vienreizējo futbola ceļu ar Akadēmiju.
Tās Anglijā ļoti dažādas, protams. Visur savs līmenis. Tomēr, galvenais, to daudz, visi cītīgi strādā, un milzīgajam skaitam jauno talantu ir iespēja. Strādā, slīpē futbola granīta zinības, atdod visus spēkus un tu kļūsi par īstu futbolistu. Laikam, tā vispār galvenā mācība, ko pasmēla puiši no FKV «Akadēmijas».
Par pirmo pieturu turnejā kļuva vizīte «Brighton & Hove Albion FC». Ļoti augsts organizācijas līmenis, lielisks komplekss, brīnišķīga bāze — viss nopietni un akurāti. Akadēmijas budžets pielīdzināms… Tomēr, tādus ciparus labāk nenosaukt — daudz, draugi, vispār. 🙂 Apkārt cieņa, labvēlība, bet arī prasības. Pat fotografēt neatļauj. 😉 Toties paši veic uzņēmumus un jūs iepriecina.
Vienīgais, kas bija ne visai — neciešams vējš. Lietus — labi, bet vējš bija tāds, ka smalko Māri Biti nopūta no laukuma. Joks. Bet spēlēt, protams, stipri traucēja. Jaunie puiši — laukuma saimnieki parādīja klasisku, gudru futbolu, viņu aukstasinība lēmumu pieņemšanā un realizēšana realitātē pat pārsteidzoša. Tomēr tas netraucēja FKV dominēt, Kasparam Svārupam atklāt rezultātu, bet komandai kopumā neizmantot vairākus teicamus momentus.
Apbēdinoša kļūda puslaika beigās noveda pie laukuma saimnieku gūtajiem vārtiem, pēc pārtraukuma viņi iesita vēl trīsreiz. Tur jau jūtami sevi pieteica nogurums: nakts pārlidojums, ilgais ceļojums ar bulgāru gidu no lidostas uz gigantiskās megapolises sirdi, ceļš uz bāzi. Tomēr būtība, protams, nav rezultātā. Būtība pieredzē. Lūk tieši tādi sparingi kalpo par zaļo gaismu progresa ceļā.
Ivans Baturins par maču: «Kamēr bija spēks mēs pretinieku apspēlējām, bet otrajā puslaikā bija smagi. Un arī vējš! Reizēm ar rokām ausis aizsedzu — tā pūta! Kopumā, ļoti patikās, , klasisks līmenis, tikai žēl, ka zaudējām. Kaut gan rezultāts 1:4 pavisam neatbilst spēlei«.
Nākamajā mačā rezultāts jau bija 1:1. Viss nu bija pavisam savādāk. Londona jau kontrastu pilsēta. 🙂 Pavisam cita aura, ērts, mazs stadioniņš, tipiski britu kuluāri, kur viss, smarža, sienas, anturāža, piedod neatkārtojamu kolorītu. Mēs esam viesos pie mūsu ausīm nepierasta kluba «Tooting and Mitcham United». Jūs bieži esat dzirdējuši par šo komandu?! Lūk lūk. 🙂 Bet paskatieties uz foto ar kluba trofeju dēli! Vēsture. Tradīcijas. Fenomenāli. Īstais futbols, tāds, kurš veselai valstij asinīs.
Komanda — pavisam cita. Spēcīgi puiši, mīl spēlēt asi, spēka spiediens. Uz daudzu fona miniatūrais jautrībnieks Niks Dusalijevs kā kebs uz Big Bena fona. 😉 Spēlē — mūsu izteikts pārsvars, ātrs Raiena Tālberga vārtu guvums, trāpot tuvajā stūrī. Ar vārtu staba un dažu vārtsarga ķermeņa daļu palīdzību. 😉 Pēc tam — daudz iespēju, neiesista pendele un… sodījums puslaika beigās pēc «standarta». Tā arī noslēdzās.
Raiens Tālbergs par maču: «Iesitu vārtus, kurus iesist bija grūtāk, kā tos momentus, kurus neizmantoju. Apbēdinoši. Žēl, izlaidām uzvaru. Bet skola teicama: šeit pavisam cits futbols, kā pie mums mājās. Fiziskajā plānā starpība liela, te uzreiz spēlē nesaudzīgi, ķermenī. Jebkurā gadījumā, bija ļoti izzinoši!»
Bija mums, protams, ļoti izzinoši un interesanti arī nākamajā spēlē, tikšanās ar komandu «Elite Showcase». Arī interesanti puiši, stipri, azartiski, daudzveidīgi, centīgi. Skola ielikta. Labu un pat pateicīgu lietu dara ļaudis, kas komandu izveidojuši. Piemēram, mūsu liels draugs Andrjus, īsts savas lietas entuziasts, visas dienas vēl arī mūsu delegācijai izrādīja milzīgu un pašu dažādāko palīdzību. Tagad, piemēram, mēs visi zinām par Londonas dienvidu daļas transporta sistēmu! :)) Liels paldies, Andrjus, tas bija lieliski!
Bet spēle atkal nebija vienkārša, bet skatāma. Diezgan ātri Svārups efektīgi un precīzi izšāva ar kreiso (RFS par to atceras! 😉 un mēs esam vadībā. Vēl ātrāk Svārups zaudēja duelī vārtsargam, neiesitot pendeli. Un atkal sods: Kristofers Minajevs, parādot vairākus spīdošus seivus, bija bezspēcīgs pēc sitiena ar galvu. Un arī tas vēl nav viss: puslaika noslēgumā, kurš ilga vairāk par 50 (!) minūtēm (arbitrs bija kolorīts, stalts, pretimnākošs un pārstāvniecisks), nozīmēja pendeli. Tur lielajam Kristapam Levicam uzsita pa garajām kājām divcīņā. Trešo pendeli turnejā mēs, beidzot, iesitām: gudrinieks Bite uzsita labi. 2:1, patīkami noslēgt izbraukumu ar uzvaru!
Jurijs Matvejevs par maču: «Grūti bija spēlēt trešo maču trīs dienās. Kauja ar nogurumu, spēle pāri saviem spēkiem, bet pie tam, visai komandai bija tikai viena vēlēšanās — uzvarēt. Treneris pirms mača teica, ka jāiztur, jāparāda raksturs, jāsitas līdz beigām. Tā bija mūsu devīze«.
Aizraujošā spēļu programma ar to noslēdzās, bet angļu futbols pavisam mums nepateica: «Good bye!» Ciemošanās pie Premjerlīgas, ciemošanās pie «Crystal Palace», gājiens uz mājīgo un aizkustinošo «Selhurst Park». Sveiki, ērgļi!
Pieļauju, tieši ar ērgļa skatienu mūsu puiši vērsās uz visu visapkārt. Gan uz laukuma, gan ārpus tā. Iesūca sevī visu to, kas padarīja Angliju par lielo futbola valsti. Šie emocionālie graudi nav pārvērtējami. Tā ir lielās spēles kultūra.
Un kāds «Palace», ja?! Drausmīgs starts, pēdējā vieta, 12 spēles — 1 uzvara, 9 zaudējumi, tikai 6 iesisti vārti. Un te — «Stoke», gandrīz kaimiņš tabulā. Karsta saķeršanās! Džerdans Šačiri otrā puslaika sākumā veica brīnumainu solo gājienu un trāpīja. Kristapam Neilandam un Robinam Kokarītim vajadzētu atcerēties, kā tas darāms — noderēs. 😉
Bet laukuma saimnieki, FKV «Akadēmijas» vētraini atbalstīti, metās glābties un ātri atspēlējās. Bet neizšķirts par maz! Laiks kūst, jau pēdējās minūtes, sekundes, pieliktais laiks, un pat debesskrāpis Pīters Kraučs saprot, ka viņu no tribīnēm uzmanīgi vēro dzeltenzilie — laiks satraukties. Bet satraukums nepalīdzēja unikālajam basketbolist…, ē, pardon, uzbrucējam un viņa «Stoke». «Palace» pēdējais sturmējums, centrējumi no kreisās — labās, un lūk Mamadu Sako, centra aizsargs, trāpa mērķī — 2:1! Anri Sivoham-Lagzdiņam un visiem pārējiem vajadzētu iegaumēt, kā tas darās — noderēs! 😉
Tribīnes staro, laimīgo līdzjutēju dziesmas dzirdamas pat Trafalgāra laukumā. Kristofers Minajevs, pēc manām domām, šajā vētrainajā mirklī nedziedāja, bet viņa «Crystal Palace» šalle noteikti kļuva daudz priecīgāka. 😉
Paldies, Anglija! Šis izbraukums bija brīnišķīgs, pamācošs un interesants. Katram dzeltenzilajam tas jāatceras, jāuztin uz garās ūsas īstās futbola stundas. Gan spēles, gan uzmanīgie «Crystal Palace», «Wimbldon» un citu Akadēmijas direktoru skatieni, un īstā (un tik dažādā!) futbola atmosfēra — tas viss ļoti svarīgi, tam visam ir milzīga nozīme. Ja tu gribi kļūt par īstu futbolistu. Bet kurš gan no šiem dzeltenzilajiem puišiem negrib?!
Paldies, Anglija. Un uz jaunu tikšanos!
P.S. Un tikai viens man palika nesaprotams. Kā enerģisko un nenogurdināmo darbarūķi Kirilu Mitinu, kurš Anglijā brīžiem lielāks anglis kā daži metropoles iedzīvotāji, līdz šim nesavāca, piemēram, «Tooting and Mitcham United’ vai «Elite Showcase»?!
Starp citu, kurš gan Kirilu no FKV «Akadēmijas» atdos-atlaidīs?! :))
Have fun, draugi!
FOTO — http://lat.fkvakademija.lv/?page_id=1541
Sadarbībā ar SIA «LDZ CARGO».