Divas FKV «Akadēmijas» komandas tik tikko atgriezās no Sankt-Pēterburgas, kur ņēma dalību starptautiskā turnīrā. «Rudenīgā Pēterburga-2016». Rudens, protams, rudens, tikai dzelten-zilajiem nācās spēlēt un cīnīties uz laukumiem, kur… sniegs bija gandrīz līdz ceļiem. Smagi, protams. Tomēr, apstākļi visiem vienādi — cieties un sities. Izturēja, malači! Un Sergeja Tīdenberga komanda «Cerība» (U-14) vispār atsevišķu un lielu paslavēšanu pelnījusi — puišiem galvenā balva!
Pretiniekos bija daudz visdažādāko komandu no Krievijas, kuras pamatā pārstāvēja futbola Akadēmijas un skolas no Maskavas un Sankt-Pēterburgas. Vairākumam mūsu puišu tā bija pirmā tāda pa īstam nopietnā izbraukuma pieredze. Lieta svarīga un noderīga, bet arī sarežģīta. Kad tas ir pirmo reizi, vienmēr grūti. Pa 5 mačiem aizvadīja abas dzelten-zilo komandas un, protams, tas bija interesanti, pamācoši un vērtīgi. Pat sniegā…
Sergeja Tīdenberga komanda jau pirmajā mačā savāca pienācīgu… ražu! Jā, tieši tik skaisti un neparasti saucās pretinieku komanda, kura piekāpās mūsējiem… 0:10. Pēc tam uzvaras pār «Olimpu» (9:1) un Maskavas «Zastava» (4:0). Ar divām daudz stiprākām vienībām dzelten-zilie nospēlēja neizšķirti — 1:1 un 0:0. Labas, nepiekāpīgas divcīņas, kurās kā reiz pretinieki bija favorīti, bet mūsu puiši parādīja sevi lieliski, parādot raksturu un prasmi. «Porohovčaņin» ilgi bija priekšā 1:0, tomēr pašās beigās mūsējie organizēja uzbrukumu, kurš beidzās ar vārtu guvumu un izvairījās no zaudējuma.
Un kad piecos mačos nepazīsti zaudējumu, gala vietai jābūt augstai! Iznākumā tā izrādījās pati augstākā — pirmā! Dzelten-zilie pēc vārtu starpības apsteidza stipros konkurentus un brauca mājās ar uzvarētāju kausu — malači! Mihails Šipitijevskis tika atzīts par turnīra labāko aizsargu, Renards Krišjānis — par labāko pussargu, bet Dīvs Rīns — labākais bombardieris (8 vārti). Apsveicam gan viņus, gan visu komandu!
«Cerības» (U-14) trenera Sergeja TĪDENBERGA komentārs:
— Protams, emocijas labdabīgas, vienmēr patīkami, kad ir rezultāts. Pirmām kārtām iepriecināja, ka noskaņošanās un pašatdeve visās spēlēs bija augsta, īpaši spēlēs ar galvenajiem konkurentiem. Godīgi sakot, tas priekš manis kļuva pat par patīkamu pārsteigumu. Mājās sezonas gaitā, diemžēl, tādu noskaņošanos puiši parādīja reti, uzmanības ne tuvu ne vienmēr pietika.
Ceru, turnīrs Pēterburgā viņiem kļūs par brīnišķīgu mācībstundu tajā plānā, ka attieksmei pret katru spēli un treniņu jābūt maksimāli nopietnai, nekāds miers nedrīkst būt. Kad ir noskaņošanās, tad arī tīri futbola māka parādās, ko komanda parādīja tagad turnīrā. Visi cīnījās, centās, laukumā nebija vienaldzības — tie arī ir galvenie faktori mūsu veiksmīgajam startam.
Lūk, šie drosmīgie puiši atbrauca, nospēlēja un izcīnīja galveno balvu: Emīls Zvirgzdiņš, Martins Seilis, Ralfs Grīslis, Ņikita Rozancevs, Andris Bērziņš, Maksims Saleiko, Daniils Dekterevs, Artjoms Lappo, Mihails Šipitijevskis, Renards Krišjānis, Martins Pleinics, Mikus Podnieks, Kristers Karlovskis, Vjačeslavs Bičkovs, Dīvs Rins, Uvis Dreija, Alekss Dusaļijevs, Deniss Mironovs un Emīls Ille.
Alekseja Medvedeva komandai «Cerība» (U-12) līdz medaļām aizsniegties neizdevās. Finišēja puiši iznākumā septītajā pozīcijā. Protams, gribējās būt augstāk, bet nekas, gadās. Pieredze saņemta, vērtīga un vajadzīga — turpmāk tas obligāti nesīs augļus. Piecās spēlēs mūsu komanda izcīnīja 3 uzvaras un piedzīvoja 2 zaudējumus.
«Cerības» (U-12) trenera Alekseja MEDVEDEVA komentārs:
— Mēs pirmo reizi spēlējām tādā līmenī, tā kā lielā mērā uztrauca pat ne rezultāts, bet spēles kvalitāte un komandas raksturs. Ne viss mums, protams, izdevās, bija labi nogriežņi un spēles, bija arī neveiksmīgi. Kaut kur pietrūka veiksmes, kaut kur traucēja laika apstākļi — sniegā gaidīt normālu futbolu ir grūti. Bet pieredzi neapšaubāmi, ieguvām svarīgu. Piemēram, spēlē ar «Spartaku». Lai arī mēs zaudējām ar 0:5, «Spartaks» bija stiprāks un uzvarēja pēc lietas, bet labas darbības no mūsu puses bija daudz, tādu lielu rezultātu mēs nebijām pelnījuši.
Visi puiši ļoti centās, mācījās, atdeva visus spēkus. Klāvs Viļjumovs kļuva par mūsu labāko bombardieri. Ņikita Krjukovs, mūsu pats jaunākais spēlētājs, kuram tikai nesen palika 11 gadu, labi sevi parādīja, malacis. Žēl, puisis guva traumu turnīra gaitā, bet tajās spēlēs, kurās izgāja laukumā, iepriecināja, un tas ir ļoti patīkami. Vispār, visi puiši pelnījuši labas atzīmes un, esmu pārliecināts, kļuva labāki un daudz iemācījās. Tomēr, saprotams, strādāt vajag ļoti daudz, un kā reiz tādi vērtīgi turnīri palīdz virzīties uz priekšu ātrāk un kvalitatīvāk.
Lūk, šie puiši daudz iemācījās, un nākamajā reizē ne ar kādu «Spartaku» viņus neizbrīnīt: Edvīns Kušnerenko, Ņikita Fedoruks, Artūrs Āboliņš, Maksims Semeško, Ņikita Karpovs, Ņikita Volevačs, Ņikita Krjukovs, Klāvs Viļjumovs, Aleksejs Ņikifirovičs, Andrejs Jurevičs, Kristaps Kančs, Kristians Lindenblats, Deniss Lepers, Dmitrijs Rudenko, Ņikita Poderenko, Ņikita Čerņenko un Daniels Mironovs.
Nu un saldajā — tiešām lielais futbols. FKV «Akadēmijas» komandas noskatījās aizraujošu Eiropas Līgas maču «Zenit» — «Dandolk». Stadionā bija visai auksts, bet puiši, aizrāvušies ar solīda līmeņa futbolu, par aukstumu dabīgi pilnīgi aizmirsa. Emocijas, saukļi, pārdzīvojumi, vārti, meistari laukumā — kad tur nosalt?! «Zenit», kā zināms, īru klubu uzvarēja 2:1. Dzelten-zilie, sanāk, veiksmi Mirčas Lučesku komandai atnesa…
Sadarbībā ar SIA «LDZ CARGO».