Saspringta un aizraujoša nedēļa izdevās uzreiz divām Alekseja Medvedeva komandām. Sākumā neaizmirstama vizīte Sankt-Pēterburgā, pēc tam — ne mazāk interesants ceļojums uz Tartu. Dzeltenzilo puiši devās uz Krieviju un Igauniju, tiesa, ne tikai iepazīt ģeogrāfiju un apskates objektus. Ne tas galvenais, kaut arī tas vajadzīgs. Devās spēlēt futbolu, mācīties spēlēt un pārstāvēt FKV «Akadēmiju».
Pēterburgā viesojās «Cerības» (U-9) komanda. Ciemos aicināja mūsu vecais paziņa Vadims Jančuks, satikt draudīgo FK «Ventspils» eks snaiperi vienmēr patīkami. Kausus un medaļas Vadims mūsu komandai, tiesa, nepasniedza, bet ne tādēļ, ka skops puisis. 😉 Kā reiz otrādi, Vadims dāsns un labs cilvēks, mēs zinām un atceramies, cita lieta, ka mēs paši līdz pjedestālam neaizsniedzāmies. Sestajā vietā finišējām.
Labs turnīrs bija, pārstāvniecisks. Grupā dzeltenzilie piekāpās vienai no «Zenit» komandām, sagrāva «Ņevu» (5:0) un zaudēja «Ņevskij front» komandai (0:2).
Pēc «frontes» piedzīvojumiem mūsu puiši tikās ar SDJŠOR numur 2 un panāca uzvaru ar pendelēm. Tur jau partneri ilgi apsveica savu vārtsargu Aminu Mukajevu, kurš divus «pendeles» atvairīja. Malacis! Labais, vārtsarg, kaut kur PSG Kavani un Neimārs strīdas, kurš no viņiem pendeli izpildīs: gadītos viņiem ar Aminu tikties, abi «pendelisti» noteikti no sitiena atteiktos! :))
Nu lūk, uz karsto gadījās nepatīkams zaudējums pret vienaudžiem no Minskas «Fortūnas». «Fortūna — lotereja!» — skan dīvainajā dziesmiņā par pirātiem no «Dāglietu salas». Futbolā — bez loterejas, tur, lai uzvarētu (un «Fortūnu» tai skaitā), jābūt uzmanīgam un cīnīties no pirmās minūtes līdz pēdējai. Mācībstundas…
Svarīgas tās, mācībstundas, sanāca arī «Cerības» (U-8) komandai, kura viesojās Tartu. Tur viesu, jāsaka, sabrauca vēl vairāk, kā Pēterburgā — uzreiz 20 komandas! Laukuma saimnieki, mūsējie, vēl pretinieki no Somijas, Lietuvas, Krievijas. Sajaucās stili, manieres, izpildītāji. Bet ne līdz haosam — iznākumā katram, saprotams, sava vieta, un dzeltenzilajiem — četrpadsmitā. Jā, patālu, bet tas ir futbols, ne viss izdodas viegli un vienkārši. Kā reiz viegli un vienkārši nekas neizdodas.
Mūsu komandai par godu, jāatzīmē, ka pieci zaudējumi septiņos mačos (pie divām labām uzvarām) sanāca tādi… apbēdinoši vai. Tādēļ, ka viss varēja būt pavisam uz otru pusi. Nepiekāpīgas divkaujas, svaru kausi te uz vienu pusi, te uz otru… Mums iznākumā paveicās mazāk, kā pretiniekiem. Bet sitās puiši atzīstami, kaut Artjomam Voznijam pajautājiet: puisis turnīru teicami aizvadīja, pateicības vārdus no trenera nopelnīja.
Bet kopumā treneris, Aleksejs Medvedevs, par turnīriem — ceļojumiem lūk, tādus vārdus pateica: «Interesantas sacensības, vērtīgas. Saņēmām labu mācību. Pēterburgā četrus mačus nospēlējām atzinīgi, futbola kvalitāte bija normāla pat tajās spēlēs, kurās zaudējām. Bet divas pēdējās spēles atstāja nosēdumus. Var zaudēt, tas ir futbols, bet nekad nedrīkst nolaist rokas, aizmirst par raksturu — cīnīties vienmēr vajag līdz pēdējai svilpei. Jāmāk paciest pat grūtās situācijās, īpaši grūtās. Un lūk šie divi mači šajā plānā pavisam nesanāca. Esmu pārliecināts, puiši to labi saprata, iemācījās un turpmāk viss būs savādāk.
Varējām un vajadzēja nospēlēt mums labāk arī Tartu, kur, starp citu, visi puiši kā reiz ļoti centās un sitās. Svarīgi bija dot spēļu praksi visiem, kuri neaizbrauca uz Pēterburgu — viņi spēlēja Tartu. Tā jau sanāca, ka savus labākos mačus mēs aizvadījām ne tad, kad uzvarējām, bet kad zaudējām. Rezultāts bija slikts, bet vienalga tās bija nepiekāpīgas un aizraujošas spēles. Nedaudz nedaudz mums pietrūka… Toties tāda svarīga pieredze uzreiz palīdz akurāti saprast: tikai neatlaidīgs darbs palīdz sasniegt uzvaras!»
Sadarbībā ar SIA «LDZ CARGO».