Staicelē norisinājās liels festivāls «Stārķēns», kurā FKV «Akadēmiju» pārstāvēja «Cerība» (U-8 un U-9), Aleksandra Žižmanova un Kirila Mitina komandas. Dzelten-zilie nospēlēja labi un ar raksturu, parādīja nopietnu futbolu un iznākumā izcīnīja «sudrabu». Visu izšķīra viens rezultatīvs punkts! Malači, otrā vieta kopējā komandu ieskaitē, kad starp konkurentiem septiņi «zobaini» pretinieki — tas ir līmenis, tas pelna labu novērtējumu.
Un tā, dzelten-zilos gaidīja cīņa pret sekojošiem vērienīgiem pretiniekiem — «Tukums», «Daugavpils», «Jelgava», «Daugava» (Rīga), «Kengaroos» (Salaspils), «Smiltene» un «Aloja». Maču daudz, katrs ar katru, azarts un nervi, nepacietība un emocijas. Un vēl, saprotams, punkti! Par tiem vienmēr un visi sitas līdz pēdējam.
Par izšķirošo kļuva noslēdzošā, trešā, festivāla diena. Visi mūsu zēni sitās viens par otru, un iznākumā neizšķirti bez gūtiem vārtiem abos vecumos, kā divkaujā ar lieliski sagatavoto «Tukumu» vienlīdzīgs morālai uzvarai. Tomēr neizšķirtu otrajai vietai bija par maz! Vēl bija vajadzīgs panākums pendeļu sērijā. Izsitām! Aleksandra Žižmanova «Cerība» (U-9) pendeļu sērijā uzvarēja, kas summā arī ļāva finišēt otrajā vietā, apsteidzot «Daugavpili» par vienu dārgu punktu (29 pret 28). «Tukumam» — 34 punkti.
Vareni! Ar vērtību nākotnei. Un ar medaļām.
«Cerības» (U-8) krāsas spoži aizstāvēja lūk šie dzelzs zēni: Dmitrijs Popovs, Andris Ruņģis, Ernests Meksts, Jēkabs Gaisiņš, Aleks Blumbergs, Ralfs Čirkins, Leo Andersons, Miks Zaķis, Aleksandrs Terentjevs, Ņikita Solomonovs, Iļja Kičigins un Martins Žvinglis.
«Cerības» (U-9) krāsas spoži aizstāvēja lūk šie dzelzs zēni: Kristofers Baltiņš, Gvido Bakalausks, Denis Kiričenko, Vjačeslavs Hrustaļovs, Vladislavs Bajaruns, Markus Leugvenis, Roberts Pšeņicins, Leo Villers, Aleks Žvinklis, Aleksandrs Ābele, Artjoms Jurčenko, Rainers Veidemanis un Valters Liepainieks.
«Cerības» (U-8) trenera Kirila MITINA komentārs:
— Interesants un ļoti pamācošs turnīrs. Labas spēles ar labiem pretiniekiem. Kāds no tiem bija stiprāks, kāds mums piekāpās, un tas deva iespēju sastāva rotācijai, iesaistīt visus zēnus un vienmērīgi sadalīt slodzi.
Kādas spēles atzīmēšu? Pret «Tukumu» un «Daugavpili». Ar turnīra uzvarētājiem sanāca vienkārši kauja. kur mēs atklāti aizsargājāmies gandrīz visu maču. Izturējām un devām svarīgus punktus kopējā krājumā! Ar «Daugavpili» bija laba spēle abos virzienos, bija daudz momentu, un tomēr mēs zaudējām ar minimālu rezultātu. Aizsardzība izdarīja savu darbu, bet uzbrukumā pietrūka noslēguma.
Visi zēni malači, Leo Andersons nospēlēja labi, visi aizsargi cīnījās tā, kā tagad cīnīsies giganti EURO-2016! Daudzus var atzīmēt. Jaunākie zēni, Miks Zaķis, Iļja Kičigins, Ņikita Solomonovs, Saša Barselonovičs Terentjevs (ļoti jau viņš mīl šo klubu!). Vārtsargs Dima Popovs arī bija labs, bet pendeļu sērijā jau vispār ļoti labs. Kopumā, festivāls gan priekam, un rezultāts, un aktīvā. Spēka bija nepieciešams daudz, bet nekas — atpūtīsimies… ziemā! Tagad nav kad, tagad mums vasaras nometne…
«Cerības» (U-9) trenera Aleksandra ŽIŽMANOVA komentārs:
— Brīnišķīgs festivāls, kurā mēs, visi dzelten-zilie, pēc manām domām, nospēlējām atzīstami. Reizēm, protams, radās jautājumi zēniem, bet kopumā visi sevi parādīja no labākās puses. Neapšaubāmi, mēs Ventspilī maksimālisti, vienmēr gribam panākt rezultātu, tādēļ mūsu medaļas — tas, saprotams, nopietns panākums. Bet pie tā mums gribas vēl arī kvalitatīvu futbolu, māku laukumā domāt, cenšanos kombinēt, un patīkami, ka tas viss arī bija. Tiesa, bija arī jūtīgi psiholoģiski momenti, kad gadījās pretinieka nenovērtēšana. Jā, gadās tā arī bērnu futbolā!
Piemēram, spēlē ar «Smilteni», kurai mēs zaudējām, kaut arī visu laiku dominējām, izveidojām kaudzi momentu, bet neko nerealizējām. Bet pretiniekam bija viena — divas iespējas un tas uzvarēja. Vai spēle ar «Aloju», kurā pēc pirmā puslaika uz tablo bija 0:0, pie tam vēl pretinieks pendeli nerealizēja. Izglāba mūs vārtsargs Kristofers Baltiņš, kurš, tā sacīt, pelnījis atsevišķu uzslavu. Malacis, puisis acīmredzami progresē, ne pēc gadiem labā nozīmē nopietns, īsts futbola fanāts. Ja Kris arī tā turpinās, tad viņa perspektīvas izskatās ļoti interesantas. Tikai pēc pārtraukuma mums izdevās beidzot iesist divus bezatbildes vārtus, bet priekš tā man nācās ar spēlētājiem, tā sacīt, vētraini parunāt. Katrā spēlē jāspēlē ar galēju noskaņošanos, jāsitas ne par sevi, bet komandu — par to nedrīkst aizmirst. Tā kā reiz bija grūtajās spēlēs pret «Tukumu» un «Daugavpili», un par to zēniem paldies. Lūk, ar tādu noskaņošanos arī jāspēlē vienmēr! Kopumā, mēs turpinām kopā mācīties: gan futbolisti, gan treneri. Tajā, iespējams, arī ir galvenais labums no tādiem, lūk, festivāliem.
Sadarbībā ar SIA «LDZ CARGO».