Ventspilī futbolu mīl, un tur nav ko apspriest. Un, saprotams, Ventspilī, apspriest tur atkal nav ko, mīl un prot organizēt un aizvadīt dažādus futbola turnīrus nopietnā līmenī. Tad arī līdzjutēji apmierināti, un komandas var domāt tikai par vienu — futbola spēli. Kā reiz, teicami un augstā līmenī, Ventspilī aizritēja Latvijas čempionāta turnīrs (U-12).
Ventspili, FKV «Akadēmiju», pārstāvēja Alekseja Medvedeva komanda «Cerība» (U-12). Starp vēl 11 komandām-konkurentiem — protošie un draudīgie pretinieki no visiem mūsu valsts reģioniem. Liepāja, protams, Tukums, uh, principiālie draugi-pretinieki…
Divas grupas, laukumā 8 pret 8, nepiekāpīgas un spilgtas cīņas par divām augstākajām vietām, kuras atver ceļu uz stiprāko četrinieku. Aiziet!
Dzelten-zilie sāka pret «Olaini». 1:1. Tikšanās beigās Maksims Semeško skaisti sita ar galvu un palīdzēja laukuma saimniekiem izbēgt no zaudējuma. Aleksejs Medvedevs par spēli: «Protams, ne viss mums sanāca. Pirmais mačs, mājās, satraukums — puiši pārdega«.
Tomēr «degt» ilgi nedrīkst! Otrais mačs, Super Nova, laba uzvara. 2:0! Atkal Semeško bija precīzs, un Artūrs Āboliņš atbalstīja. Aleksejs Medvedevs par spēli: «Izdarījām secinājumus, nomierinājāmies, un protošo pretinieku pārliecinoši pārspējām«.
Un tālāk — Daugavpils. Neviens negribēja piekāpties, neviens arī nepiekāpās. 0:0. Aleksejs Medvedevs par spēli: «Vienlīdzīga, nepiekāpīga spēle. Iespējas bija abām pusēm, bet iznākumā kaujiniecisks neizšķirts».
Un tālāk — Gulbene. Tur kā reiz cīņa nesanāca. Sagrāve. 8:2! Aleksejs Medvedevs par spēli: «Pie visas cieņas pretiniekam tas šajā turnīrā bija, teikšu tieši, pavājš. Ko runāt, ja «Gulbene» zaudēja Super Nova ar 0:21! Pie kam viens no spēlētājiem iesita… 11 vārtus un, saprotams, kļuva par turnīra labāko bombardieri. Mums mačs, pēc būtības, pārvērtās par labu treniņu«.
Un lūk tas, mačs — iks, noteicošais, būt priecīgo četriniekā un par medaļām sapņojošiem, vai būt starp tiem, kuri bez smaida cīnās par vietām, kur medaļas nedod. Pret «Mettu-2004». Pārliecinoši — 5:1! Malači. Aleksejs Medvedevs par spēli: «Situācija tabulā bija ļoti saspringta, no spēles iznākuma bija atkarīgs daudz. Paldies puišiem, viņi parādīja kvalitatīvu futbolu, ļoti centās un pārliecinoši Rīgas komandu apspēlēja. Neteikšu, ka spēle devās viegli, bet vajadzīgajā momentā mūsu komanda visu darīja pareizi, visi uz laukuma palīdzēja cits citam, no tā arī tāds liels rezultāts«.
Nu ko, tālāk mums visiem pasniedza roku fināls finālā! Saprotot, dzelten-zilie no pirmās vietas iekļuva labāko kvartetā. Pamatuzdevums. Un lieliski, ka to atrisināt izdevās pārliecinoši.
Nu bet izšķirošas cīņas… Laiks mūsu treneriem un puišiem nopietni domāt arī par to, lai jau pašu atbildīgāko maču laikā būtu stiprāki par protošajiem pretiniekiem. Domāt dzelten-zili, kuri vienmēr grib būt pirmie! Mācēt pareizi sabalansēt spēkus visas distances laikā, tikt galā ar sasprindzinājumu, kas mājās spiež uz trauslajiem, bet lepnajiem pleciem daudz stiprāk, kā parasti. Jā, lai arī tev tikai 12 gadu, bet domāt un mācēt jau vajag! Pagaidām tā vēl nepietiek, no tā arī divi zaudējumi — no «Tukuma» (0:3) un «Liepājas» (0:2) un iznākumā 4. vieta. Saprotams, gribējās vairāk, vēl jo vairāk dzimtajās sienās…
Bet nav ko pārdzīvot! Svarīgi izdarīt kļūdu labojumu, virzīties uz priekšu, strādāt ar sevi, progresēt un ticēt sev. Dzelten-zilie paši stiprākie! Uzvaras mūsu talantīgajiem un protošajiem puišiem nekur nepaliks. Ticami?!
«Cerības» (U-12) trenera Alekseja MEDVEDEVA komentārs:
— Kopumā mūsu starts atstāja divējādus iespaidus. Esmu pārliecināts, varējām nospēlēt labāk, parādīt daudz kvalitatīvāku futbolu. Bet tā vienas spēles mums padevās labi, bet citas… Nešaubos, parādītu mēs savu labāko futbolu, to, to kuru puiši tiešām māk un prot spēlēt, finišētu medaļniekos, un arī pirmie varētu būt. Esmu par to pārliecināts! Piemēram, principiālajā spēlē ar «Tukumu» mēs noteikti neparādījām savas patiesās iespējas.
Uz karstām pēdām uzreiz sarežģīti teikt, kā tieši mums pietrūka. Redzami, svaiguma, pārliecības par saviem spēkiem. Un arī spiediens uz puisīšiem bija solīds: spēles mājās — tas vienmēr ir īpašs moments. Kad tevi uzmanīgi vēro, vecāki, līdzjutēji, draugi vai, piemēram, futbolisti no galvenās FK «Ventspils» komandas — tas ir ļoti lieliski, bet tas arī pastiprina atbildību. Puišiem ar to jāmācās tikt galā, jāmāk visu izturēt!
Esmu pārliecināts, komandai daudz pa spēkam. Jādomā par nākotni un pārliecināti jāvirzās uz priekšu. Ar šo turnīru mēs pavilkām svītru zem spēlēm 8 pret 8, ar nākamo gadu pārejam uz spēli 11 pret 11, pārejam uz lielo futbolu. Tas ir svarīgs moments, mēs par to jau tagad domājam, gatavojamies. Nešaubos, viss mums izdosies, galvenais, nopietni strādāt un ticēt, ka viss izdosies!
Lūk, šiem puišiem, protošiem futbolā daudz, bet kuriem vēl vairāk jāiemācās, priekšā nopietnas futbola pārmaiņas, bet tagad bija pienācīgs starts: Edvīns Kušnerenko, Ņikta Fedoruks, Artūrs Āboliņš, Maksims Semeško, Ņikita Karpovs, Ņikita Volevačs, Klāvs Viļumovs (tika atzīts par MVP), Aleksejs Ņikifirovičs, Andrejs Jurevičs, Kristaps Kančs (saņēma skatītāju simpātiju balvu), Kristians Lindenblats, Deniss Lepers, Dmitrijs Rudenko un Ņikita Poderenko.
Sadarbībā ar SIA «LDZ CARGO».