FKV «Akadēmijas» komanda «Cerība» (U-10) kļuvusi par Latvijas čempionu (spēles zālē). Liels jauno futbolistu un viņu trenera Aleksandra Žižmanova panākums — mēs ar prieku sveicam visus uzvaras kaldinātājus! Latvijas čempioni — tas mūsu garā, kā dzelten-zilajiem pienākas. Tas ir mūsu līmenis!
Vienmēr lieliski, kad neatlaidīgs darbs dod augļus. Nes uzvaras. Lielas uzvaras. Izcīnīt zelta medaļas un kļūt par labākajiem valstī savā vecumā — tas ir nozīmīgs panākums, tas ir sasniegums. Tas ir iemesls lepnumam. Malači!
Viss pats patīkamākais notika mājīgajā pilsētiņā Madonā. No dažādiem Latvijas nostūriem šeit sabrauca septiņas komandas. Tās panāca šīs tiesības, spēlēt izšķirošajā turnīrā, kļūstot par stiprākajiem savos reģionos. Dzelten-zilie, piemēram, atstāja aiz fināla borta un sapņiem par medaļām tādus principiālus un nopietnus konkurentus, kā komandas no Liepājas, Talsiem un Kuldīgas.
Ļoti patīkami, ka tādā sāncesībā komanda no Ventspils bija pirmā! Ceļš bija grūts, Bet Aleksandra Žižmanova kaujinieki to nogāja aizrautīgi, ar lepni paceltu galvu. Pēc pirmā mača, tiesa, tās, galvas, bija paceltas vēl ne tik augstu: bezvārtu neizšķirts ar «Jēkabpili». Pēc tam pacēlās augstāk: līdzīgā un dinamiskā divkaujā dzelten-zilie izrāva uzvaru pār Rīgas SuperNova — 1:0! Uh, tas bija aizrautīgi un dramatiski! 6 sekundes (!) līdz beigām Vladislavs Bajaruns ar galvu ievirzīja bumbu tīklā un atnesa uzvaru!
Dzelten-zilo raksturs daudzējādā ziņā arī noveda līdz kopējai uzvarai. Ko runāt, ja nākamajā mačā «Cerība» ilgi bija zaudētājos pret «Garkalni», kura, jāsaka, iznākumā ieņēma otro vietu, bet pēdējā uzbrukumā Rainers Veidemanis guva vārtus un izrāva svarīgu neizšķirtu!
Šo spēka un gara plūsmu pēc tam vairs nevarēja apturēt. Trīs uzvaras pēc kārtas! Bet visas — grūtas, ar vienu bumbu, lūk kāda cīņa! 1:0 ar «Balviem» un «Madonu» un 2:1 ar «Olaini». Aizsargi visur ar tvērienu, dzeloši, karstasinīgi. Vārti nenāca vienkārši, un žēl, starp citu, ka dzelten-zilo rindās pietrūka Artjoma Butrika, kurš uzbrukumā māk asi un rezultatīvi patrakot un paārdīties. Tomēr partneri, malači, paši parādīja sevi lieliski, uzvarēja un nodeva lielu sveicienu savam draugam — snaiperim.
Lūk tā atnāca uzvara! Malači dzelten-zilie. Tas ir mūsu līmenis. Neapstāties!
«Cerības» (U-10) trenera Aleksandra ŽIŽMANOVA komentārs:
— Esmu ļoti priecīgs par puišiem un apsveicu viņus ar lielo panākumu! Lūk, tādu lielu turnīru viņi uzvar pirmo reizi, un, neapšaubāmi, tas ir nopietns sasniegums. Vēl jo vairāk patīkami būt stiprākajiem, ņemot vērā, ka konkurence bija ļoti pieklājīga, visas komandas nospēlēja labi, visi sitās līdz pēdējam. Daudz rezultātu ar minimālu vārtu starpību rezultātā — tas daudz ko pasaka! «Garkalni» mēs apsteidzām vien par diviem punktiem, un arī citas komandas parādīja, ka futbols pie viņiem attīstās, viņi acīmredzami aug, un tas ir teicami.
Tikai pateicoties raksturam un galējai pašatdevei mēs kļuvām pirmie. Spēlēs kļūdas, protams, gadījās, bet puiši nekad nepadevās un atsevišķus mačus vienkārši izrāva, tā teikt, ar zobiem. Visi pelnījuši labu novērtējumu, visi 12 futbolisti izgāja, spēlēja un ļoti centās. Protams, atradās tie, kuri atsevišķos momentos ņēma spēli uz sevi, piemēram, tas pats Markus Lengvenis spēlē ar «Balviem» guva vienīgos un uzvaras vārtus, izdarot skaistu solo izgājienu. Tomēr izcelt vienalga gribu tikai visu komandu — par čempioniem mēs kļuvām visi kopā!
Nu bet balvā — jūtama svara medaļas un skaists kauss, no kura ļoti patīkami bija iemalkot bērnu šampānieti. (Smaida). Gribu vēlreiz pateikties puišiem un vecākiem, kuru bija ļoti daudz un kuri ļoti vētraini atbalstīja komandu. Paldies!
Lūk, šie stiprinieki ar pirmo minūti lidoja pēc zelta medaļām un atlidoja: Kristofers Baltiņš, Tomass Valks, Gvido Bakanausks, Vjačeslavs Hrustaļovs, Roberts Pšeņicins, Markus Lengvenis, Rainers Veidemanis (tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju komandā — apsveicam!), Valters Liepainieks, Leo Villers, Vladislavs Bojaruns, Artjoms Jurčenko un Artūrs Ūdriņš.
Vēlreiz apsveicam, un tā turēt!
Sadarbībā ar SIA «LDZ CARGO».