FK «Ventspils» futbolisti Spānijas treniņnometnē turpina gatavošanos jaunajai sezonai. Treniņu grafiks Dejana Vukičeviča komandai iepriekšējais, pauzes gaidīt nenākas. Neviens tās, starp citu, arī negaida. Katrs kontroles mačs dod jaunu vielu pārdomām, vienmēr atradīsies tas, ko var un vajag izlabot. Un, tātad, uz priekšu, pie darba! Daudziem pieredzējušiem futbolistiem tajā nav nekā īpaša un neparasta, bet lūk, talantīgajai jaunatnei — pavisam cita lieta.
Tomēr viņi — malači, cīnītāji, pacieš, strādā un lepni skatās uz priekšu. Mēģināsim uzzināt, kā sagatavošanās treniņnometne padodas FK «Ventspils» jaunajiem jaunpienācējiem…
Un tā, kārtējā nodarbība noslēgusies. Nedaudz var atvilkt elpu un paraudzīties tīrajās zilganajās San Pedro del Pinataras debesīs. Uzsmaidīt siltajiem saules stariem. Un obligāti novēlēt siltumu tuviniekiem un draugiem, kuri mājās, kuri pie mums Latvijā patreiz priecājas par pārsteidzoši stipro un stindzinošo salu. Vai, drīzāk, «priecājas». Tomēr vīrišķīgais jauno puišu četrinieks no FKV atpūsties pavisam nesteidzas. 17 gadīgie Kirils Frolovs, Kaspars Kokins un Raiens Tālbergs, kā arī viedais un nopietnais Dmitrijs Litvinskis, kuram jau pat 18, dodas uz trenažieru zāli. Vēl pielikt, vēl pastrādāt. Malači, patīkami skatīties.
Un ne tikai skatīties. Visu šo talantīgo un perspektīvo kvartetu mēs uzaicinājām uz sarunu. Uzzināt, kā tas ir — sagatavošanās treniņnometne liela kluba sastāvā, kurš gaidāmajā sezonā tieksies risināt tikai pašus galvenos uzdevumus. Mērķi nopietni, sīkumu nevar būt, un, tātad, nekādu atlaižu. Lai arī tev vien 17… Puiši to saprot, puiši tam gatavi!
Un lūk, ko viņi stāsta.
1. Jums šī ir pirmā tik nopietnā sagatavošanās treniņnometne?
Dmitrijs Litvinskis: Jā, pirmā. Izlasē, tiesa, arī bija, tomēr šeit darbs pavisam citā līmenī.
Kaspars Kokins: Tik profesionāla — pirmā. Tāpat kā Dimam, treniņnometnes bija arī izlasē, tomēr «Ventspilī» slodzes ievērojami augstākas.
Raiens Tālbergs: Tik ilgstošā un grūtā treniņnometnē es atrodos pirmo reizi. Sarežģīti, bet ļoti interesanti!
Kirils Frolovs: Nekā tamlīdzīga agrāk man nav bijis. Tāpat kā citi puiši, izlasē es biju treniņnometnē, tomēr šeit viss ir pilnīgi citādāk.
2. Atzīstieties godīgi, spēks vēl ir?!
D.L.: Ir, protams. Divu treniņu laikā dienā daudz strādājam, atstājam visus spēkus, bet atjaunošanās tomēr teicamā līmenī. Tā kā viss kārtībā!
K.K.: Jā, ir. Piekrītu, treniņos darba daudz, bet lūk, pieļausim, kontroles spēlēs es laukumā pavadīju maz laika. Tādēļ domā nevis par nogurumu, bet par to, ka tev ir vēl vairāk vēlēšanās sevi parādīt!
R.T.: Nogurums reizēm liek sevi just, bet izej laukumā un uzreiz par to aizmirsti, tādēļ, ka ļoti gribi sevi parādīt.
K.F.: Protams, nedaudz esmu noguris, tomēr vienmēr iekšā atrod jaunus spēkus, lai izpildītu visu, ko prasa treneri.
3. Pagaidām jums nācies spēlēt ne tik daudz, tomēr tiesības uz to visu laiku jāpierāda! Un kas jau palicis atmiņā no mačiem?
D.L.: Nospēlēju puslaiku pret Austrijas klubu. Protams, uzreiz sajūti citu līmeni — viss daudz ātrāk, agresīvāk, futbolisti ievērojami profesionālāk attiecas pret lietu. Uzreiz saproti, ka jābūt daudz atbildīgākam, tādēļ, ka par katru kļūdu var momentāni sodīt.
K. K.: Varu Dimam tikai piekrist!
R.T.: Izgāju uz maiņu pret «Swarovski Wattens», uztraukums, protams, bija, bet nekādu baiļu noteikti nebija. Paldies partneriem, visi man ļoti palīdzēja. Visu laiku teica priekšā, ko un kā darīt. Jā, man bija laba iespēja iesist, bet kļūdījos. Žēl, bet, ceru, nākamajā reizē iesitīšu.
4. Ir bijis, ka treniņš padodas grūti, spēki gandrīz galā, bet tu zini, ka vienalga, pārvarot nevarēšanu, nepieciešams izpildīt uzdevumu līdz galam?
D.L.: Jā, ir bijis, un bieži. Jūti, ka vairs jau nepietiek spēka izpildīt uzdevumu pēc maksimuma. Tomēr turpat uzreiz saproti, ka esi atbraucis uz treniņnometni daudz strādāt, tātad tev sevi jāpārvar, lai cik smagi arī būtu. Tikai tā var progresēt un virzīties uz priekšu.
K.K.: Jā, ir gadījies. Īpaši atceros vienu treniņu, kad mēs ar treneri izgājām četras stacijas. Vienā momentā man likās, ka viss, vēl minūte un nomirsim tieši tagad un visi kopā. (Smaida).
R.T.: Arī es labi atceros to treniņu dienu, par kuru par kuru runā Kaspars. Jāskrien uz priekšu, bet kājas jau vairāk nekustās! (Smaida). Tomēr pārvarot nevarēšanu vienalga izpildi, centies pierādīt, ka vari. Smagi, tomēr darbs var nest vienīgi labumu. Tātad, vajag paciesties!
K.F.: Protams, bija smagi, tādēļ, ka tādi treniņi, interesanti, piesātināti un intensīvi, ir nepierasti. Stacijas, par kurām puiši stāstīja, es vēl ilgi atcerēšos. (Smaida).
5. Apkārt pieredzējuši futbolisti, kuri kalpo par svarīgu un brīnišķīgu piemēru. Skaties un mācies! Kam pievēršat īpašu uzmanību?
D.L.: Atzīmēšu Nauri Bulvīti, viņš ir pieredzējis futbolists, spēlējis gan Latvijas izlasē, gan ārzemju klubos. Man ļoti patīk, kā viņš strādā — teicams piemērs atdarināšanai.
K.K.: Manas domas sakrīt ar Dimas domām. Man arī ļoti patīk Nauris, viņa attieksme pret lietu, viņa profesionālisms. Viņš ir emocionāls, viņš ir savākts, viņš ir komandas līderis.
R.T.: Man interesanti sekot tam, kā trenējas uzbrūkošie futbolisti, jo es taču pats esmu uzbrucējs. Man īpaši patīk Tosins un Aleksejevs. Tos vienmēr ātrs un ļoti aktīvs, bet pie Alekseja man tuvs viņa stils, man liekas, ka man tāds pats. Viņš sitas katrā divcīņā, nopelna daudz sodus un vienmēr bīstams.
K.F.: Man ļoti patīk jaunie leģionāri. Piemēram, Mamahs — ļoti pieredzējis un izmācīts aizsargs, vienmēr uzmanīgi skatos uz to, ko viņš dara. Vēl patīk Stenio dos Santušs — viņš vienmēr ļoti lieliski tiek galā ar dažādiem spēles momentiem.
6. Mērķis viens — pierādīt savas tiesības spēlēt galvenajā komandā?
D.L.: Absolūti pareizi. Dabīgi, ļoti negribās, ka darbs būtu veltīgs. Gribas parādīt un pierādīt, ka varu kā līdzīgs spēlēt kopā ar augstas klases futbolistiem un varu dot labumu komandai.
K.K.: Protams, galvenais, sasniegt optimālu formu un sagaidīt sezonu maksimāli gatavam.
R.T.: Jā, jāturpina daudz un cītīgi strādāt un jāgaida sava iespēja. Domāju, mūsu treneris visiem dos iespēju, viņš grib, lai visi spēlētāji progresētu, vēl jo vairāk jaunie. Jauna iespēja būs, galvenais, izdarīt visu, lai to izmantotu.
K.F.: Protams. Raiens visu pateica pareizi, varu tikai atkārtot viņa vārdus.
Lūk, tādi viņi, jauni un perspektīvi. Jūtams, ka grūtības viņus tikai norūda un padara stiprākus. Viņi jūtami grib sevi pieteikt. Un labāk — skaļi un pilnā balsī. Nu ko, viss pareizi — neapstājaties, puiši, un viss obligāti sanāks. Panākumus!