No Stokholmas uz… Rēzekni. Ceļš tāls, ceļš smags. Bet jaunajiem dzelten-zilo futbolistiem no Aleksandra Žižmanova komandas «Cerība» (U-10) tādi grūti uzdevumi pa spēkam! Tieši tāda ģeogrāfija (un nepiekāpīgi mači!) gaidīja mūsu zēnus, pie tam «ceļoja» puiši praktiski bez atpūtas: no liela starptautiska turnīra Zviedrijā līdz Latvijas čempionāta finālam (8×8) Rēzeknē.
Tika galā! Startēja ļoti pienācīgi visās sacensībās. Un te, neaizmirstiet, runa par 10 gadīgiem zēniņiem! «Es pats ļoti noguru pa šīm dienām! — ar smaidu atzina komandas treneris Aleksandrs Žižmanovs. — Un ko tad par puišiem runāt?!»
Bet runāt tomēr vajag, protams. Mēs arī pamēģināsim. Vēl jo vairāk, ka mūsu dzelzs jaunie kaujinieki labus vārdus pilnā mērā pelnījuši. Sākumā parunāsim par Stokholmu, kur puišus gaidīja pārstāvniecisks starptautisks forums, kurā piedalījās 16 komandas. Un ne tikai laukuma saimnieki — vienības no Somijas, Norvēģijas, citām valstīm. Iespaidīgs sasaukums!
«Cerība» (U-10), bez tās, pie viena, Zviedrijā spēlēja vēl divas FKV «Akadēmijas» komandas (dzelten-zilo iespaidīgais pulks ieguva ļoti bagātu un vajadzīgu starptautisko pieredzi!), piecās spēlēs vienreiz uzvarot, divreiz cīnoties neizšķirti un divas reizes piekāpjoties. Pie tam visas spēles sanāca nepiekāpīgas, saspringtas. Tā kā pilnībā pienācīgs rādītājs, ņemot vērā, ka Skandināvijas komandas tradicionāli ļoti stipras, izrādīt tām pienācīgu pretestību ļoti smagi.
Atgriezušies no Zviedrijas, dzelten-zilie praktiski tūlīt devās uz Rēzekni, kur tos gaidīja Latvijas čempionāta finālturnīrs. Nopietns izaicinājums! 12 komandas no visiem mūsu valsts reģioniem (atlase uz finālu, starp citu, bija saspringts un pavisam ne vienkāršs, mūsu puiši Kurzemē veiksmīgi atrisināja šo uzdevumu — minimumu). Divas apakšgrupas pa 6 komandām, cīņu par medaļām varēja turpināt tikai divas spēcīgākās. Starp tām, un tas ir lieliski, arī «Cerība»!
Grupu etapā mūsu puiši sagrāva «Madonu» (9:0), «Daugavpils» (5:1) un izšķirošajā mačā «Babīti» (2:0). Tikai uzvara deva iespēju pacīnīties par medaļām, un divi skaisti Raula Kapuras vārti atnesa svarīgo panākumu! Rauls, tā sacīt, vispār izskatījās atzīstami, pretiniekus neievēroja un guva vārtus katrai gaumei: iznākumā 9 (!) vārti, pie tam divi hat-trik — malacis, snaiperi!
Cīņā par medaļām «Cerība» divās spēlēs zaudēja, iznākumā finišējot ceturtajā vietā. Ņemot vērā, ka dzelten-zilie pirmo reizi spēlēja finālā, kā arī to faktu, ka uz Rēzekni jaunie puiši atbrauca, pēc būtības, uzreiz pēc Zviedrijas pārbaudījuma, iznākums pilnībā pienācīgs un pat labs. Malači.
Un medaļas mēs vēl iegūsim…
Cerības (U-10) komandas trenera Aleksandra ŽIŽMANOVA komentārs:
— Grūti pārbaudījumi gūlās uz puišu pleciem, tomēr viņi ļoti pienācīgi ar visu tika galā. Malači, esmu ļoti priecīgs par viņiem. Sākām mēs Zviedrijā, uz sintētikas, konkurējām ar ļoti stiprām komandām. Tiem pašiem zviedriem sastāvā ir puiši, kuri jau šajā vecumā zina, kas tā tāda panika uz laukuma, ļoti saudzīgi darbojas ar bumbu, ļoti viegli var apspēlēt pat četrus un to pat neievērot. Mums, treneriem, kā reiz bija brīnišķīgi redzams, ko vajag uzlabot, pie kādiem komponentiem strādāt. Līdzīgi forumi šajā ziņā nav pārvērtējami. Līmenis augsts, un ļoti patīkami, ka mūsu puiši uz šā fona pavisam neizskatījās pēc tūristiem. Pavisam ne! Piemēram, ar HJK nospēlējām lieliski, lai arī zaudējām ar 0:1, bet uzreiz pēc mača somi mūs tūlīt uzaicināja pie sevis uz turnīru septembrī…
Turnīrs Zviedrijā nesa pozitīvas emocijas, bet pie tam, protams, spēkus patērējām daudz. Svaiguma mums Rēzeknē kā reiz arī pietrūka. Gatavošanās sanāca saraustīta, vēl jo vairāk, ka pēc sintētikas mēs pārgājām uz zāli, bet tas ir pavisam cits futbols. Mēs tikai vienu treniņu uz zāles paspējām aizvadīt! Nez kāpēc gadījās arī datumu maiņa, sākumā bija iecerēts, ka fināls notiks nedaudz vēlāk, bet iznākumā mums nācās spēlēt gandrīz bez pārtraukuma. Tādēļ vēl jo stiprāka mana pateicība puišiem, kuri izturēja šo smago slodzi, nospēlēja ļoti pieklājīgi, parādīja raksturu. Jā, jau cīņā par medaļām mēs piekāpāmies, bet nosaukšu to par likumsakarīgu dotajā situācijā. Kopumā, ar spēli un kvalitāti es paliku apmierināts, paldies futbolistiem!
Lūk šie jaunie cīnītāji pierādīja, ka nekad nepiekāpjas un vienmēr gatavi cīnīties līdz galam, ar godu aizstāvot cienīgās dzelten-zilo krāsas: Alekss Petrovs, Daniels Decuks, Artjoms Sopovs, Rainers Pētersons, Fricis Cielavs, Rauls Kapura, Rems Rags, Danila Avdejevs, Artemijs Lučins, Vladislavs Bajaruns, Rainers Veidemanis (pēc LFF žūrijas lēmuma viņš tika atzīts par labāko spēlētāju komandā — apsveicam!), Markus Feldmanis un Aleksandrs Terentjevs.
Malači. Tā turēt. Mācīties un uzvarēt.
Foto — lff.lv
Sadarbībā ar SIA «LDZ CARGO».